iztrupēt

Lietojuma biežums :

iztrupēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses); iztrunēt.

1.1.apvidvārds Pakāpeniski iet bojā (par zobu cietajiem audiem).

Avoti: LLVV, KiV

Korpusa piemēri