apsvīdums
apsvīdums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apsvīdums | apsvīdumi |
| Ģen. | apsvīduma | apsvīdumu |
| Dat. | apsvīdumam | apsvīdumiem |
| Akuz. | apsvīdumu | apsvīdumus |
| Lok. | apsvīdumā | apsvīdumos |
Rezultāts → apsvīst2; mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot.
Avoti: LLVV