apsvīst
apsvīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsvīstu | apsvīstam | apsvīdu | apsvīdām | apsvīdīšu | apsvīdīsim |
| 2. pers. | apsvīsti | apsvīstat | apsvīdi | apsvīdāt | apsvīdīsi | apsvīdīsiet, apsvīdīsit |
| 3. pers. | apsvīst | apsvīda | apsvīdīs | |||
Pavēles izteiksme: apsvīsti (vsk. 2. pers.), apsvīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsvīstot (tag.), apsvīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsvīstu
Vajadzības izteiksme: jāapsvīst
1.Pārklāties ar sviedriem; mazliet nosvīst (parasti par seju).
2.Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot); aprasot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saules ugunskritums dzen zemē iekšā, gaisma mazliet apsvīdusi kā nazis, kad jēru ved uz kaušanu.
- Viņš izņēma no kabatas zīda auklu — baltu, slidenu, miklu no apsvīdušās plaukstas — un nosvieda zālē blakus dēlam.
- Karsti viļņi izdrebina iekšas, uz īsu mirkli kļūstu vareni mundrs, tad noraso piere, viss ķermenis apsvīst, bet vēl pēc brīža uznāk miegs.
- Tomēr no mazā ledusskapīša « Morozka» izvilka arī vēsi apsvīdušu « Kristāla» pudeli, aiz kuras stikla nevainīgi skaidra kā avota lāse zvārojās noslēpumaina substance, kas bija reizē dievs un sātans, nektārs un inde, vērtību apmaiņas līdzeklis un cilvēcisko attiecību smērviela, bez kuras sadzīve sprūda un godības novadējās, bez kuras Elīza nemācēja dabūt zem jumta sienu un es nepratu atvizināt autokravu grants.
- Bille pavēra plaukstu un paskatījās uz apsvīdušajiem naudas gabaliem.