apsvilt
apsvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsvilstu | apsvilstam | apsvilu | apsvilām | apsvilšu | apsvilsim |
| 2. pers. | apsvilsti | apsvilstat | apsvili | apsvilāt | apsvilsi | apsvilsiet, apsvilsit |
| 3. pers. | apsvilst | apsvila | apsvils | |||
Pavēles izteiksme: apsvilsti (vsk. 2. pers.), apsvilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsvilstot (tag.), apsvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsviltu
Vajadzības izteiksme: jāapsvilst
1.Viegli apdegt (liesmās vai lielā karstumā).
1.1.Iegūt (ādas) apdegumu.
1.2.Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
2.sarunvaloda Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
Stabili vārdu savienojumiKā apsvilis (arī aizsvilis).
- Kā apsvilis (arī aizsvilis) idioma — saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Mukāt kā apsviluši un nu esat apkārušies ar dienesta pakāpēm...
- — Aptuveni pulksten sešos viņš kā apsvilis izdrāzies no viesnīcas.
- Andrejs uz galda nolika pazemē atrasto karavīra blašķi – apsvilušā filca apvalkā.
- Tikai apsvilušie aizkari viļņojās ūdenī kā tādas brūnganas ūdenszāles.
- Dzīvžogs gan no ārpuses apsvilis, bet tas ataugs, – sprieda opaps.