piespļaut
piespļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piespļauju | piespļaujam | piespļāvu | piespļāvām | piespļaušu | piespļausim |
| 2. pers. | piespļauj | piespļaujat | piespļāvi | piespļāvāt | piespļausi | piespļausiet, piespļausit |
| 3. pers. | piespļauj | piespļāva | piespļaus | |||
Pavēles izteiksme: piespļauj (vsk. 2. pers.), piespļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piespļaujot (tag.), piespļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piespļautu
Vajadzības izteiksme: jāpiespļauj
1.Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
2.Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
3.apvidvārds Papildus spļaut.
4.Uzspļaut, ignorēt, negatīvi, nicīgi attiekties.
Stabili vārdu savienojumiPiespļaut acis (kādam).
- Piespļaut acis (kādam) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka, pastiprinot sava apgalvojuma ticamību
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tāda gānīšanās sāksies, tāda zākāšanās — kamēr bārdu nepiespļaus, tikmēr nerimsies.
- Jo vairāk tāpēc, ka viņa šķīvi neesmu piespļāvis.
- Ka nelaime cēlās no tā, ka es klavieres biju piespļāvis, to, saprotams, noklusēju.
- Visu zemi esi piespļāvis.
- Ja vēl tiek mēģināts to visu no iekšpuses piespļaut ar savdabīgu un nemaz ne tik smieklīgu humoru, tad diez vai es to atbalstu.