piespolēt
piespolēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piespolēju | piespolējam | piespolēju | piespolējām | piespolēšu | piespolēsim |
| 2. pers. | piespolē | piespolējat | piespolēji | piespolējāt | piespolēsi | piespolēsiet, piespolēsit |
| 3. pers. | piespolē | piespolēja | piespolēs | |||
Pavēles izteiksme: piespolē (vsk. 2. pers.), piespolējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piespolējot (tag.), piespolēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piespolētu
Vajadzības izteiksme: jāpiespolē
1.Spolējot pietīt (spoli).
2.apvidvārds Ātri piebraukt (klāt).
3.apvidvārds Noiet lielu ceļa gabalu kājām.
Avoti: LLVV, ViV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tūliņ vecene kāpusi strellēs un audusi tik ātri, ka meitene nespējusi spolīšu piespolēt.