iesprukt
Lietojuma biežums :
iesprukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
1.1.Ielavīties (kur iekšā).
2.parasti formā: trešā persona Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
2.1.Strauji ievirzīties (kur iekšā) — par uguni.
2.2.pārnestā nozīmē Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri