iesprūst
Lietojuma biežums :
iesprūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
Stabili vārdu savienojumi
2.parasti formā: trešā persona Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties2, iestrēgt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri