iesprukt
iesprukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesprūku | iesprūkam | iespruku | iesprukām | iesprukšu | iespruksim |
| 2. pers. | iesprūc | iesprūkat | iespruki | iesprukāt | iespruksi | iespruksiet, iespruksit |
| 3. pers. | iesprūk | iespruka | iespruks | |||
Pavēles izteiksme: iesprūc (vsk. 2. pers.), iesprūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesprūkot (tag.), iesprukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespruktu
Vajadzības izteiksme: jāiesprūk
1.Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
1.1.Ielavīties (kur iekšā).
2.parasti formā: trešā persona Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
2.1.Strauji ievirzīties (kur iekšā) – par uguni.
2.2.pārnestā nozīmē Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķiet, šī dziesma " Mikrofona aptaujā" iespruka pēdējā brīdī.
- Vienmēr kas tajā iesprūk, taču tas ir tik aizraujoši".
- Viņai bija vajadzīgs šis dzīvoklis, kurā iesprukt, kaislības pārpilnai.
- Viņš tikai pateiks labdien un centīsies iespējami ātri iesprukt pa vārtiņiem.
- Tālāk neko negaidot, viņš iespruka savā istabā un aši ieslēdzās.