iesprukt
Lietojuma biežums :
iesprukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
2.parasti formā: trešā persona Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
2.1.Strauji ievirzīties (kur iekšā) — par uguni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri