iespurgt
Lietojuma biežums :
iespurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
iespurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retāk
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Spurdzot ielidot (kur iekšā) — parasti par putniem.
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri