iespurgt
iespurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespurdzu | iespurdzam | iespurdzu | iespurdzām | iespurgšu | iespurgsim |
| 2. pers. | iespurdz | iespurdzat | iespurdzi | iespurdzāt | iespurgsi | iespurgsiet, iespurgsit |
| 3. pers. | iespurdz | iespurdza | iespurgs | |||
Pavēles izteiksme: iespurdz (vsk. 2. pers.), iespurdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespurdzot (tag.), iespurgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespurgtu
Vajadzības izteiksme: jāiespurdz
iespurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespurgstu | iespurgstam | iespurgu | iespurgām | iespurgšu | iespurgsim |
| 2. pers. | iespurgsti | iespurgstat | iespurgi | iespurgāt | iespurgsi | iespurgsiet, iespurgsit |
| 3. pers. | iespurgst | iespurga | iespurgs | |||
Pavēles izteiksme: iespurgsti (vsk. 2. pers.), iespurgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespurgstot (tag.), iespurgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespurgtu
Vajadzības izteiksme: jāiespurgst
1.parasti formā: trešā persona Spurdzot ielidot (kur iekšā) – parasti par putniem.
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bumba atsitās pret kādu no Šveices izlases aizsargiem un iespurdza vārtos.
- Kad es apmierināts jau gatavojos līst būdā, pagalmā iespurdza Monikiņa.
- Ripa trāpīja pa Latvijas hokejista nūju un, mainījusi virzienu, iespurdza vārtos.
- Pa virpuļdurvīm iekšā iespurdza pāris sieviešu minikleitās.
- Izbijies kā irbe, Daiņus iespurdz zālājā man blakus, sataisa lielas acis un sastingst.