iespundēt
iespundēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespundēju | iespundējam | iespundēju | iespundējām | iespundēšu | iespundēsim |
| 2. pers. | iespundē | iespundējat | iespundēji | iespundējāt | iespundēsi | iespundēsiet, iespundēsit |
| 3. pers. | iespundē | iespundēja | iespundēs | |||
Pavēles izteiksme: iespundē (vsk. 2. pers.), iespundējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespundējot (tag.), iespundēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespundētu
Vajadzības izteiksme: jāiespundē
1.Iesprostot.
2.Ievietot (cietumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un iekāre kā bāla ēna vējoja tālu, iespundēta apziņas dziļumos.
- Vajadzēja lemt, ko darīt ar sagūstītajiem, alās iespundētajiem mošķiem.
- Kamēr apdomāsies, es tevi, drošs paliek nedrošs, iespundēšu!
- Mani arī tādā iespundēs, un tur es tad arī sapūšu.
- – Urrā, es esmu iespundēts divsimt sešpadsmit kvadrātmetrus lielā rijā!