iespurkties
iespurkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespurcos | iespurcamies | iespurcos | iespurcāmies | iespurkšos | iespurksimies |
| 2. pers. | iespurcies | iespurcaties | iespurcies | iespurcāties | iespurksies | iespurksieties, iespurksities |
| 3. pers. | iespurcas | iespurcās | iespurksies | |||
Pavēles izteiksme: iespurcies (vsk. 2. pers.), iespurcieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespurcoties (tag.), iespurkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespurktos
Vajadzības izteiksme: jāiespurcas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kas nu ir, tas ir, – Jegorovs iespurcās.
- Tajā pašā mirklī viņa iespurcās un sāka smieties līdz ar mums.
- — Ai, neizgudro, — iespurcās Kristīne, vilkdama nost mēteli.
- — Es biju mēma, neticēju savām ausīm, — iespurcās Lina.
- — Hm, skaidrs, viņš nav čalis, — iespurcās Kristīne.