piešķindināt
piešķindināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešķindinu | piešķindinām | piešķindināju | piešķindinājām | piešķindināšu | piešķindināsim |
| 2. pers. | piešķindini | piešķindināt | piešķindināji | piešķindinājāt | piešķindināsi | piešķindināsiet, piešķindināsit |
| 3. pers. | piešķindina | piešķindināja | piešķindinās | |||
Pavēles izteiksme: piešķindini (vsk. 2. pers.), piešķindiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešķindinot (tag.), piešķindināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešķindinātu
Vajadzības izteiksme: jāpiešķindina
1.Panākt, ka (kas) nošķind; piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trīsreiz tai piešķindinājusi, viņa stingras skolmeistarienes balsī ieveda sev vajadzīgo kārtību:
- Viņš paņēma tējkaroti un piešķindināja pie tasītes.
- Gaiļa dziesma piešķindina rītausmu kā sidrabaina zvana skaņa.
- Nedz Linards, nedz Zaiga gan tik barbariski nerīkojās, vien Zaiga piešķindināja ar dakšiņu pie tējas krūzes stikla, tādā veidā aicinot nomierināties, toties Linarda prātā šī skaņa sacēla veselu vētru.