buka | Tēzaurs

buka¹

Lietojuma biežums :

buka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

1.Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).

2.apvidvārds Ierīce zāģējamā materiāla uzlikšanai; steķis.

3.apvidvārds Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.

4.apvidvārds Zāģējamā steķa resnā galviņa, kas piespiež, notur zāģējamo malku.

5.apvidvārds Krēsls bez atzveltnes.

6.apvidvārds Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.

7.apvidvārds Statīvs, uz kura novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.

8.apvidvārds, hipotētiska nozīme Rijas krāsns speltes segums; arī spelte.

9.apvidvārds Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.

Avoti: LLVV, LivP

Korpusa piemēri