legāts2
legāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jurisprudenceLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | legāts | legāti |
| Ģen. | legāta | legātu |
| Dat. | legātam | legātiem |
| Akuz. | legātu | legātus |
| Lok. | legātā | legātos |
1.Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
2.Novēlējums mantošanas tiesībās, ja novēlēts nevis viss mantojums vai tā daļa attiecībā pret visu mantojumu, bet tikai atsevišķs mantojuma priekšmets.
Avoti: LLVV, JtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1226. gadā Romas pāvesta legāts Vilhelms no Modenas nodibināja Siguldas draudzi.
- Legāts Posevino kategoriski pret to iebilda un krievi bija spiesti piekāpties.
- Romas pāvesta Gregora XIII legāts Ziemeļeiropā ( Zviedrijā un Maskavijā).
- Pāvests mēăināja virzīt notikumu gaitu Livonijā ar legāta institūcijas palīdzību.
- Nav īsti skaidrs, kāpēc legāts to nedarīja.