viduklis
viduklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viduklis | vidukļi |
| Ģen. | vidukļa | vidukļu |
| Dat. | viduklim | vidukļiem |
| Akuz. | vidukli | vidukļus |
| Lok. | viduklī | vidukļos |
1.Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostasvieta.
Stabili vārdu savienojumiViduklis kā lapsenei; lapsenes viduklis.
- Viduklis kā lapsenei; lapsenes viduklis — saka par ļoti tievu vidukli
1.1.Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
1.2.Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
2.Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Siluets ir izliekts, ar šauru vidukli un kuplu svārku daļu.
- • Noteikti būtu jāakcentē tievākā ķermeņa daļa viduklī vai zem krūtīm.
- Foksas viduklis, ietērpts korsetē, nu ir 35 centimetru apkārtmērā.
- Tāpat viņa veic regulāras fiziskās aktivitātes, lai iegūtu šmaugu vidukli.
- Īsā jaka izcels vidukli un neļaus " noslīkt" kleitas audumā.