kulba
kulba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kulba | kulbas |
| Ģen. | kulbas | kulbu |
| Dat. | kulbai | kulbām |
| Akuz. | kulbu | kulbas |
| Lok. | kulbā | kulbās |
1.Rati, ragavas ar segtu virsu.
1.1.Ragavu, arī ratu kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
1.2.Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
Stabili vārdu savienojumiKā kulba. Kā lielā kulba. Plats kā kulba.
- Kā kulba apvidvārds — lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
- Kā lielā kulba apvidvārds — lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
- Plats kā kulba apvidvārds, frazēma — saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu)
1.3.Motocikla blakusvāģis.
2.apvidvārds Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
3.apvidvārds, humoristiska ekspresīvā nokrāsa Acs plakstiņš.
4.apvidvārds Iedobums krāsns priekšā.
Avoti: LLVV, KV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citus krauj kravas mašīnu kulbā, pavisam vārgos — sanitārajās mašīnās.
- Kulbā var salikt ogu maisus, spaiņus – un dragā.
- Braucējs sēž, ierāvies kulbā, un kā apburts skatās nakts tumsā.
- menestrels jautāja pundurim, kas sēdēja viņam blakus kulbā. “
- Kuba nosvieda granātmetēju un granātu somu līdzās zīdaiņa kulbai.