šķīdums
šķīdums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķīdums | šķīdumi |
| Ģen. | šķīduma | šķīdumu |
| Dat. | šķīdumam | šķīdumiem |
| Akuz. | šķīdumu | šķīdumus |
| Lok. | šķīdumā | šķīdumos |
šķīd. saīsinājums
1.Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja.
PiemēriPievakarē viņi laista dārzu ar minerālmēslu šķīdumu.
- Pievakarē viņi laista dārzu ar minerālmēslu šķīdumu.
- Es gāju pa slimnīcas koridoru un ievilku plaušās tik pazīstamo dezinfekcijas šķīdumu un zāļu smaržu.
- Viņš izņēma jūras sāls šķīduma pudelīti un rūpīgi iepilināja to degunā.
- Pacients iedzer laktozes un ūdens šķīdumu.
Stabili vārdu savienojumiFizioloģiskais šķīdums. Koncentrēts šķīdums.
- Fizioloģiskais šķīdums vārdkoptermins; joma: medicīna — sāļu šķīdums, kurš pēc sastāva, pH un osmotiskā spiediena līdzīgs asinsserumam
- Koncentrēts šķīdums vārdkoptermins; joma: ķīmija — šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas
- Molāls šķīdums vārdkoptermins; joma: ķīmija — šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja
- Molārs šķīdums vārdkoptermins; joma: ķīmija — šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma
2.apvidvārds Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
Stabili vārdu savienojumiŠķīdumu šķīdumiem.
- Šķīdumu šķīdumiem — tā, ka izkaisās, izkliedējas (priekšmeti, viela)
Avoti: LLVV, ViV, i2
Piemēri valodas korpusos:šeit