aizsvilt
aizsvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsvilstu | aizsvilstam | aizsvilu | aizsvilām | aizsvilšu | aizsvilsim |
| 2. pers. | aizsvilsti | aizsvilstat | aizsvili | aizsvilāt | aizsvilsi | aizsvilsiet, aizsvilsit |
| 3. pers. | aizsvilst | aizsvila | aizsvils | |||
Pavēles izteiksme: aizsvilsti (vsk. 2. pers.), aizsvilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsvilstot (tag.), aizsvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsviltu
Vajadzības izteiksme: jāaizsvilst
1.Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
2.Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
Stabili vārdu savienojumiKā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts). Kā apsvilis; kā apdedzis; kā aizsvilis.
- Kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) idioma — satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts
- Kā apsvilis; kā apdedzis; kā aizsvilis idioma — satraukti, lielā steigā, bez apdomas
Avoti: LLVV, Lfv
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai pataupās citam gadam, lai kāda skujiņa neaizsvilst.
- Divos avotos slavēja viņas pazemību un ticību, kas mani aizsvila milzu dusmās. „
- – Rugājs aizsvilst vēl vairāk.
- ADVOKĀTS Un tad jūs tā kā bērns, kurš aizsvilst pēkšņās dusmās par mantiņu, kas atņemta, tad jūs...
- Krams uzšķīla dzirksteli, dzirkstele iemetās deglī, deglis aizsvila pulveri.