aizsvilpot
aizsvilpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsvilpoju | aizsvilpojam | aizsvilpoju | aizsvilpojām | aizsvilpošu | aizsvilposim |
| 2. pers. | aizsvilpo | aizsvilpojat | aizsvilpoji | aizsvilpojāt | aizsvilposi | aizsvilposiet, aizsvilposit |
| 3. pers. | aizsvilpo | aizsvilpoja | aizsvilpos | |||
Pavēles izteiksme: aizsvilpo (vsk. 2. pers.), aizsvilpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsvilpojot (tag.), aizsvilpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsvilpotu
Vajadzības izteiksme: jāaizsvilpo
Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pateicoties rūpīgi aplidotu ietekmīgu personu, kam bija aizsvilpotas visas ausis, labvēlībai vispār un atbalstam ar vārdu un pat parakstu, viņi izdabūja bankas aizdevumu, kā runāja, vairāku mc2 apmēros, konkrētu m-u un c-u neviens, dabiski, nezināja, jo tas bija komercnoslēpums.
- Raustīt rausta, bet, kā piecērtu, tā āķis aizsvilpo gar ausīm kārtējo reizi pa tukšo.