aizsvilpt

Lietojuma biežums :

aizsvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri