aizsvilpt
aizsvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsvilpju | aizsvilpjam | aizsvilpu | aizsvilpām | aizsvilpšu | aizsvilpsim |
| 2. pers. | aizsvilp | aizsvilpjat | aizsvilpi | aizsvilpāt | aizsvilpsi | aizsvilpsiet, aizsvilpsit |
| 3. pers. | aizsvilpj | aizsvilpa | aizsvilps | |||
Pavēles izteiksme: aizsvilp (vsk. 2. pers.), aizsvilpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsvilpjot (tag.), aizsvilpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsvilptu
Vajadzības izteiksme: jāaizsvilpj
Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cauri meldriem – šoreiz kā šķēps ‒ aizsvilpa vēsma.
- Caur melnajiem, kailajiem kokiem aizsvilpa vēja brāzma.
- Kamēr runājam, ik pēc desmit minūtēm garām dārdēdams skrien kravas vilciena sastāvs vai aizsvilpj elektriskais.
- Biezs sniegpārslu kūlis aizsvilpa pāri krāsmatām, gluži kā ar lāpstu uztvēra kvēlojošās ogles un šņākdams meta viņu virzienā.
- Uzvilka bises gaiļus, un tikai pārdevējas drosme novērsa nelaimi, pagrūžot vīru un diviem šāvieniem “ aizsvilpjot” gaisā.