ielipt2
ielipt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ielīpu | ielīpam | ielipu | ielipām | ielipšu | ielipsim |
| 2. pers. | ielīp | ielīpat | ielipi | ielipāt | ielipsi | ielipsiet, ielipsit |
| 3. pers. | ielīp | ielipa | ielips | |||
Pavēles izteiksme: ielīp (vsk. 2. pers.), ielīpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielīpot (tag.), ielipšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieliptu
Vajadzības izteiksme: jāielīp
Līpot ieķerties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ielipu norunās ar žurnāliem, kuriem es apsolīju kaut ko uzrakstīt.
- Jācer, ka svarīgā cilvēka dzimtas pilī izdosies neielipt garās runās.
- Ar līmi audums ielips bumbas iekšienē, bet spurainās malas paliks ārpusē.
- Matiņi kā teiksmaina nezvēra ķetna lēni stiepjas pēc lipīgajā slazdā ielipušā kukaiņa.
- Atvasaras saule noripos pa purpura debesīm un ielips papeļu galotnēs.