ielipināt1
ielipināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ielipinu | ielipinām | ielipināju | ielipinājām | ielipināšu | ielipināsim |
| 2. pers. | ielipini | ielipināt | ielipināji | ielipinājāt | ielipināsi | ielipināsiet, ielipināsit |
| 3. pers. | ielipina | ielipināja | ielipinās | |||
Pavēles izteiksme: ielipini (vsk. 2. pers.), ielipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielipinot (tag.), ielipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ielipinātu
Vajadzības izteiksme: jāielipina
Lipinot iestiprināt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hosē Migels ielipina manos matos košļeni, ko skolas tualetē uzmanīgi izgriežu ar skalpelīti.
- Es negribu, lai kāds mājās zina, ka esmu cilvēks, kam gribas ielipināt košļeni matos.
- Ielipinājusi vēstulē no pastkartes izgriezto skandināvu četrmastu burinieku, viņa jau grasās piezīmēt tam sarkanbaltsarkanu karodziņu pirmajā mastā, bet saminstinās.
- Filmēšanas stilistikā nekad nenotiek pārāk plaša vides parādīšana, lai nenodotu ticamību, savukārt pašas Teherānas dzīves dokumentālie ikdienas kadri ir acīmredzami filmēti citā stilistikā un ielipināti pa vidu sižeta gaitai, lai liktu mums noticēt.
- Jā, viņiem – tātad, atkārtoju, gandrīz visiem – Medīnas karaliene bija Vlasta, ar lelles seju, gaišiem matiem, a la Merilinas frizūru, pornozvaigznes augumu, zemu balsi, ņieburā vienmēr ielipinātu sarkanu rozi.