iestīgt
Lietojuma biežums :
iestīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
iestīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) — par augiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri