iestiķēt
iestiķēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestiķēju | iestiķējam | iestiķēju | iestiķējām | iestiķēšu | iestiķēsim |
| 2. pers. | iestiķē | iestiķējat | iestiķēji | iestiķējāt | iestiķēsi | iestiķēsiet, iestiķēsit |
| 3. pers. | iestiķē | iestiķēja | iestiķēs | |||
Pavēles izteiksme: iestiķē (vsk. 2. pers.), iestiķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestiķējot (tag.), iestiķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestiķētu
Vajadzības izteiksme: jāiestiķē
Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- LongT: Zinātnē pēc definīcijas nevar būt fakti, ko nevar " iestiķēt".
- Neviens nezina, kas tur ir - kāds metāls, kas un kur iestiķēts.
- varbūt to pogu vēl var iestiķēt atpakaļ.
- LongT: Ir gūti panākt vienotu lietu izpratni, izmantojot tādus superzinātniskus terminus kā " iestiķēt".
- Nav viegli virteņu vadiņus eglēs un citos mūžzaļajos augos iestiķēt tur, kur uzskatu par vajadzīgu.