iestigt
Lietojuma biežums :
iestigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
1.1.Par transportlīdzekļiem, ierīcēm, to daļām.
1.2.lieto: pareti Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) — par priekšmetiem.
2.Nonākt (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
2.1.Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
3.Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt3.
Stabili vārdu savienojumiIestigt darbā (arī darbos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri