dievgalds
dievgalds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dievgalds | dievgaldi |
| Ģen. | dievgalda | dievgaldu |
| Dat. | dievgaldam | dievgaldiem |
| Akuz. | dievgaldu | dievgaldus |
| Lok. | dievgaldā | dievgaldos |
1.Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
2.Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Presbiterijā ir divi treliņi, kas atrodas pie altāra un dievgalda.
- Presbiterija daļa būvēta lokā, to no baznīcas atdala dzelzs dievgalds.
- Dievgalda abos sānos, lūgšanu zāles daļā atrodas koka sānu altāri.
- Abi sānu altāri atrodas dievgalda abos sānos, lūgšanu zāles pusē.
- Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no Lamiņu baznīcas.