docēt
docēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | docēju | docējam | docēju | docējām | docēšu | docēsim |
| 2. pers. | docē | docējat | docēji | docējāt | docēsi | docēsiet, docēsit |
| 3. pers. | docē | docēja | docēs | |||
Pavēles izteiksme: docē (vsk. 2. pers.), docējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: docējot (tag.), docēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: docētu
Vajadzības izteiksme: jādocē
1.Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No 1903. līdz 1908. gadam Jānis Endzelīns docēja salīdzināmo valodniecību Tērbatas Universitātē.
- Vilhelms Šmids dzīvo kā brīvais filosofs Berlīnē un kā profesors docē Erfurtes Universitātē.
- Docējusi studiju kursus ētikā, komunikācijas ētikā, kultūras teorijā, filozofijā u.
- Viņš docēja grieķu valodas elementāro kursu un grieķu literatūru.
- o Docējot studiju programmu „ Sociālais rehabilitētājs” ( 341202), „ Sociālais aprūpētājs”