docents
docents vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | docents | docenti |
Ģen. | docenta | docentu |
Dat. | docentam | docentiem |
Akuz. | docentu | docentus |
Lok. | docentā | docentos |
docente sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | docente | docentes |
Ģen. | docentes | docenšu |
Dat. | docentei | docentēm |
Akuz. | docenti | docentes |
Lok. | docentē | docentēs |
doc. saīsinājums
Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
Avoti: LLVV, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1939. g. 24. v Universitātes padome ievēl vecāko docentu Dr. philol.
- Apgūstamo priekšmetu saistību ar matemātiku tēlaini parādījis arī jūras astronomijas docents.
- Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents Artis Svece.
- 47. Andris Teikmanis - Latvijas Mākslas akadēmijas projektu daļas vadītājs, docents
- Daina Bāra, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas docents, Dr.