iesprikstēt

iesprikstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: reti

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	iesprikstu	iesprikstam	iesprikstēju	iesprikstējām	iesprikstēšu	iesprikstēsim
2. pers.	iespriksti	iesprikstat	iesprikstēji	iesprikstējāt	iesprikstēsi	iesprikstēsiet, iesprikstēsit
3. pers.	iesprikst	iesprikstēja	iesprikstēs

1.Sprikstot ielidot (kur iekšā) — piemēram, par dzirksteli.

Avoti: LLVV, EH

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	iesprikstu	iesprikstam	iesprikstēju	iesprikstējām	iesprikstēšu	iesprikstēsim
2. pers.	iespriksti	iesprikstat	iesprikstēji	iesprikstējāt	iesprikstēsi	iesprikstēsiet, iesprikstēsit
3. pers.	iesprikst		iesprikstēja		iesprikstēs