iespridzēt
iespridzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespridzu | iespridzam | iespridzēju | iespridzējām | iespridzēšu | iespridzēsim |
| 2. pers. | iespridzi | iespridzat | iespridzēji | iespridzējāt | iespridzēsi | iespridzēsiet, iespridzēsit |
| 3. pers. | iespridz | iespridzēja | iespridzēs | |||
Pavēles izteiksme: iespridzi (vsk. 2. pers.), iespridziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespridzot (tag.), iespridzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespridzētu
Vajadzības izteiksme: jāiespridz
Avoti: LLVV