iesmelt
iesmelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesmeļu | iesmeļam | iesmēlu | iesmēlām | iesmelšu | iesmelsim |
| 2. pers. | iesmel | iesmeļat | iesmēli | iesmēlāt | iesmelsi | iesmelsiet, iesmelsit |
| 3. pers. | iesmeļ | iesmēla | iesmels | |||
Pavēles izteiksme: iesmel (vsk. 2. pers.), iesmeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesmeļot (tag.), iesmelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesmeltu
Vajadzības izteiksme: jāiesmeļ
1.Smeļot ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
1.1.Smeļot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, parasti traukā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi nāca, iesmēla plaukstās lietusūdeni no mucas un mazgāja seju.
- Apkārt ēsmai savākušos vēžus var ņemt ar rokām vai iesmelt ar ķeseli.
- Bet vai man bija kādreiz laimējies iesmelt arī viļņu spēli?
- – Iesmelšu ūdeni cepurē, – un prom viņš bija.
- Pelītes atrada divas saulespuķu čaumalas, iesmēla vīnu un garšo: