trupēknis
trupēknis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trupēknis | trupēkņi |
| Ģen. | trupēkņa | trupēkņu |
| Dat. | trupēknim | trupēkņiem |
| Akuz. | trupēkni | trupēkņus |
| Lok. | trupēknī | trupēkņos |
1.Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
2.Trupējums, puvums.
3.Atkritumu izgāztuve.
4.Sliņķis.
Avoti: ME