trupēns
trupēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trupēns | trupēni |
| Ģen. | trupēna | trupēnu |
| Dat. | trupēnam | trupēniem |
| Akuz. | trupēnu | trupēnus |
| Lok. | trupēnā | trupēnos |
1.Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
2.Trupējums, puvums.
3.Atkritumu izgāztuve.
4.Sliņķis.
Avoti: ME