ieritēt
ieritēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieritu | ieritam | ieritēju | ieritējām | ieritēšu | ieritēsim |
| 2. pers. | ieriti | ieritat | ieritēji | ieritējāt | ieritēsi | ieritēsiet, ieritēsit |
| 3. pers. | ierit | ieritēja | ieritēs | |||
Pavēles izteiksme: ieriti (vsk. 2. pers.), ieritiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieritot (tag.), ieritēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieritētu
Vajadzības izteiksme: jāierit
1.Ritot ievirzīties (kur iekšā).
2.lieto: pareti Iesākt norisināties, risināties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Manai kadencei ieritot otrajā pusē, nedomāju, ka arī atkārtoti kandidēšu prezidenta vēlēšanās.
- Es jutu, kā smagums, kas mani tik ilgi spiedis, pakāpeniski atlaižas; kā caur pirkstu galiem manī atkal ierit dzīvība.
- Un tur būs sarkanas asinis, kas rit pār vaigiem, ierit melnajā bārdā, izsūcas tai cauri un plūst pāri kailajām krūtīm.
- Taču bija vajadzīgs laiks un ne mazumu pūļu, kamēr mūsu dzīve Turnišķēs ieritētu normālās sliedēs, vēl jo vairāk tāpēc, ka uz turieni pārcēlāmies, kad vēl nebija beidzies remonts.
- — sacīja Debesu Valdnieks, un divas asaru lāses ieritēja viņa parūkā.