ierīvēt
ierīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest.
1.1.Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
2.Rīvējot ievirzīt (kur iekšā).
3.Rīvējot, rīvējoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
4.žargonvārds Neatlaidīgi uzsvērt kļūdu vai trūkumu.
Stabili vārdu savienojumiIebāzt (arī ierīvēt, iesmērēt) degunā. Ierīvēt sāli rētās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri