aizsainis
aizsainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizsainis | aizsaiņi |
| Ģen. | aizsaiņa | aizsaiņu |
| Dat. | aizsainim | aizsaiņiem |
| Akuz. | aizsaini | aizsaiņus |
| Lok. | aizsainī | aizsaiņos |
Drānā iesaiņots priekšmets (vai priekšmeti).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Likdama aizsaini čemodānā, gribot negribot dzirdēju, ko viņa runāja klausulē:
- Visi stiepj sev līdzi ābolus un bumbierus — nes tos aizsaiņos un maisos uz baznīcām.
- Pār pļavu nāca Praulēnu jaunā saimniece , mazu aizsaini rokā turēdama
- Puisis pasmējās gardi , atraisīja aizsaini un sāka ēst
- Gar ceļa malām kustējās melni stāvi ar aizsaini un katliņu uz muguras , tie bija