sainītis
sainītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sainītis | sainīši |
| Ģen. | sainīša | sainīšu |
| Dat. | sainītim | sainīšiem |
| Akuz. | sainīti | sainīšus |
| Lok. | sainītī | sainīšos |
Dem. → sainis.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad sainīšus ievieto ūdenī un vāra, līdz tie ir gatavi.
- Viņš paskatījās pulkstenī, atkal nopaijāja zili balto sainīti un nožāvājās.
- Tur bija samesti kaudzē katli, dažādu izmēru sainīši un tīstokļi.
- Tad uzmanīgi nolika sainīti uz galda, un tas šķita sakustamies.
- — Nav nepieciešamības, — Urzula teica un pacēla nelielu sainīti.