saintriģēt
saintriģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saintriģēju | saintriģējam | saintriģēju | saintriģējām | saintriģēšu | saintriģēsim |
| 2. pers. | saintriģē | saintriģējat | saintriģēji | saintriģējāt | saintriģēsi | saintriģēsiet, saintriģēsit |
| 3. pers. | saintriģē | saintriģēja | saintriģēs | |||
Pavēles izteiksme: saintriģē (vsk. 2. pers.), saintriģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saintriģējot (tag.), saintriģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saintriģētu
Vajadzības izteiksme: jāsaintriģē
Ieintriģēt, parasti ļoti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es būtu liekulis, ja tēlotu, ka neesi mani saintriģējusi.
- Krasinu un mani tas saintriģēja.
- Aizvadītajās dienās Volkova vēl vairāk saintriģēja fanus, publiskojot „ selfiju”, kurā redzama viņas mīļotā roka.
- Viņš bija ārkārtīgi saintriģēts.
- Tas mani saintriģēja.