saiņot
saiņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saiņoju | saiņojam | saiņoju | saiņojām | saiņošu | saiņosim |
| 2. pers. | saiņo | saiņojat | saiņoji | saiņojāt | saiņosi | saiņosiet, saiņosit |
| 3. pers. | saiņo | saiņoja | saiņos | |||
Pavēles izteiksme: saiņo (vsk. 2. pers.), saiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saiņojot (tag.), saiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saiņotu
Vajadzības izteiksme: jāsaiņo
1.Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
1.1.Kravāt (piemēram, somu, portfeli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir saiņots liels grozs ar rožu stādiem un daudz kas cits.
- Man jādara arī mani tiešie darba pienākumi - jāsaiņo produkcija.
- Es to pašu darbu paspēju paveikt laikā, kamēr nav jāsaiņo produkti.
- — Sākumā strādāju Bišopskāslas medījumu fabrikā — saiņoju fazānu gaļu.
- Jā, vairāk domājam radoši, kā tad ko saiņosim.