šķitums
šķitums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķitums | šķitumi |
| Ģen. | šķituma | šķitumu |
| Dat. | šķitumam | šķitumiem |
| Akuz. | šķitumu | šķitumus |
| Lok. | šķitumā | šķitumos |
1.Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
2.Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt tas bija tikai šķitums kā mirāža, ilūzija vai apvārsnis?
- Tas rezultējas šķitumā ( un bieži – jau jaunībā!)
- Tad ieaug kokos, plecu augstumā, parka tumsā, kā šķitums.
- Basās kājas ir tās, kuras no šķituma veido īstenību.
- Latvija un “ es ticu” Ainai Zemdegai no šķituma pārveidojas īstenībā!