Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
heterostereotips
heterostereotips vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: psiholoģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.heterostereotipsheterostereotipi
Ģen.heterostereotipaheterostereotipu
Dat.heterostereotipamheterostereotipiem
Akuz.heterostereotipuheterostereotipus
Lok.heterostereotipāheterostereotipos
Statisks priekšstats par kādu citu personu vai grupu.
Avoti: PsA
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Stereotipi iedalās autostereotipos ( priekństati par savai grupai piemītońām iezīmēm) un heterostereotipos ( priekństati par citām grupām raksturīgo).
  • Dalījums pozitīvie / negatīvie stereotipi nereti sakrīt ar iepriekń minēto variantu, jo, kā atzīmē psiholoģe Ā. Karpova, autostereotipos pārsvarā dominē labdabīgs raksturojums, turpretī heterostereotipos nereti vērojams nosodāmu īpańību pārsvars.
  • Psihologi H. Triandis un V. Vassiliou ( Triandis H.C. & Vassiliou V.) pētot etniskos auto- un heterostereotipus grieķu un amerikāņu etniskajās grupās, atzina, ka sākotnējā līmenī stereotipos tomēr slēpjas “ patiesības grauds”.
  • 5. nodaļā „ Valsts varas un ideoloģijas loma latvieńu auto- un heterostereotipu izveidońanā un nostiprināńanā” aplūkota politiskās elites, likumdońanas un valsts oficiālās ideoloģijas ietekme uz sabiedrības sociālo stratifikāciju, uz etniskām grupām svarīgu jomu – valodas, izglītības, kultūras – realizēńanas iespējām, uz etniskās neiecietības atmosfēras un stereotipu radīńanu.
  • 2. nodaļā „ Latvieńu etniskie priekństati un stereotipi par Latvijā dzīvojońiem citu tautību pārstāvjiem” akcents likts uz latvieńu heterostereotipiem ( = situatīviem, ne vienmēr pamatotiem priekństatiem par citām tautām piederīgo fiziskajām, garīgajām un morālajām īpańībām, kas atńķiras no vērtētājas grupas pasaules uzskatā ietvertajām) par sekojońām Latvijā dzīvojońām tautām - baltkrieviem, čigāniem, ebrejiem, igauņiem, krieviem, lietuvieńiem, poļiem, ukraiņiem, vācieńiem.