parvēnijs
parvēnijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | parvēnijs | parvēniji |
| Ģen. | parvēnija | parvēniju |
| Dat. | parvēnijam | parvēnijiem |
| Akuz. | parvēniju | parvēnijus |
| Lok. | parvēnijā | parvēnijos |
1.Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
2.novecojis Iznirelis, cilvēks, kas ātri ticis uz priekšu (lieto nicinošā nozīmē).
Cilme:no franču parvenu, kam pamatā latīņu pervenire.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī mācītāji no savām kancelēm ar lamu vārdiem vēršas pret nemīlēto parvēniju.
- Krūmi kā iekšienē satrupējis parvēnijs.
- Un parvēnijs var nonākt hercoga pilī, taču pie zivs viņš iemalko liķieri un deserta laikā nespēj apvaldīt atraugas.
- Parvēnija raksturs stipri manāms pašā pilsētā un viņas iedzīvotājos.
- (parvēnijs) glaimotājs priesteris ( Bergs) iedomu smalkais mīļotājs savedējs greizsirdis donžuāns pašmocītājs slimīgais nervozais