epifīze
epifīze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: bioloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | epifīze | epifīzes |
| Ģen. | epifīzes | epifīžu |
| Dat. | epifīzei | epifīzēm |
| Akuz. | epifīzi | epifīzes |
| Lok. | epifīzē | epifīzēs |
1.Cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā.
2.Stobrkaula gals.
Avoti: ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hondrocīti, kuri izvietojas kaulu epifīzēs, ir mazāk hipertrofējušies.
- Bērnam, kamēr pastāv augšanas zona, epifīzes un metafīzes asinsrite ir atdalītas.
- Kad ir tumšs, cilvēka smadzenēs epifīze pastiprināti izdala melatonīnu, kas padara mūs miegainus.
- Arī epifīze līdzīgi kā acis ir regresējusi, bet joprojām veic zināmu fizioloģisko procesu kontroli.
- Attiecīgi asinsvadi epifīzēs ieaug vēlāk, tāpēc diafīzi un epifīzi ar asinsriti parasti nodrošina dažādi asinsvadi.