aizvandīt
aizvandīt apvidvārds
1.Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot).
2.(Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
3.Nekārtīgi piemētāt ar dažādiem objektiem.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par aršanu liecina arī tas apstāklis, ka melnzeme visbiezākā ir ziemeļpusē, kur tā aizvandīta arot.
- Vezumu piebrauca pie staļļa lūkām, Jancis atraisīja bomi, nosvieda to zemē ar troksni, ar dakšu cēla salmus lielos gabalos un grūda pa lūku uz staļļaugšas, kur trīs meitieši tos aizvandīja tālāk, staļļaugšas vidū un malās, kraujot pantā.