saklupt
Lietojuma biežums :
saklupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem.
2.Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
3.Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
3.1.Sakņupt, strauji saliekties; strauji saļimt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri