sakļaut
sakļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakļauju | sakļaujam | sakļāvu | sakļāvām | sakļaušu | sakļausim |
| 2. pers. | sakļauj | sakļaujat | sakļāvi | sakļāvāt | sakļausi | sakļausiet, sakļausit |
| 3. pers. | sakļauj | sakļāva | sakļaus | |||
Pavēles izteiksme: sakļauj (vsk. 2. pers.), sakļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakļaujot (tag.), sakļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakļautu
Vajadzības izteiksme: jāsakļauj
1.Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa).
1.1.Aizvērt (ziedus) – par augiem.
1.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu dalām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
2.Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
3.Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet vēl ne, vēl koki guļ baltiem, sakļautiem spārniem.
- Nekad es neesmu skāries klāt šādām pārbriedušām, bailīgi sakļautām krūtīm.
- Lēni izelpo caur sakļautām lūpām, panākot pretestību izelpotajai gaisa plūsmai.
- Ļoti bieži vistilbe sakļauj spārnus apmet kūleni un atkal paceļas augšup.
- Arī viņa bija gulējusi līdzīgi, neparko nevarēdama sakļaut kopā ceļgalus.