saklupt
saklupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saklūpu | saklūpam | saklupu | saklupām | saklupšu | saklupsim |
| 2. pers. | saklūpi | saklūpat | saklupi | saklupāt | saklupsi | saklupsiet, saklupsit |
| 3. pers. | saklūp | saklupa | saklups | |||
Pavēles izteiksme: saklūpi (vsk. 2. pers.), saklūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saklūpot (tag.), saklupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakluptu
Vajadzības izteiksme: jāsaklūp
1.Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
2.Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
3.Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
3.1.Sakņupt, strauji saliekties; strauji saļimt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš saklupa pāri saviem Mirkļiem.
- Sagaidītāji nepacietīgi saklupa apkārt.
- Jau pēc mirkļa zēnu bars bija saklupis svešajam virsū, čīkstēja grīda un soli, gāzās tintes pudelītes, spiedza meitenes.
- 1914. gada janvārī Berta dzemdēja dēlu, bet 28. jūnijā, kā zināms, Sarajevā tika nošauts Austroungārijas erchercogs Francis Ferdinands, un augustā Eiropas valstis jau bija saklupušas cita citai matos.
- Tikai tad piekāpās, kad mazbērni saklupa viņam virsū un gandrīz nospieda dedzīgos apkampienos mašīnas pakaļējā sēdeklī.