izmiekšķēties
izmiekšķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmiekšķējos | izmiekšķējamies | izmiekšķējos | izmiekšķējāmies | izmiekšķēšos | izmiekšķēsimies |
| 2. pers. | izmiekšķējies | izmiekšķējaties | izmiekšķējies | izmiekšķējāties | izmiekšķēsies | izmiekšķēsieties, izmiekšķēsities |
| 3. pers. | izmiekšķējas | izmiekšķējās | izmiekšķēsies | |||
Pavēles izteiksme: izmiekšķējies (vsk. 2. pers.), izmiekšķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmiekšķējoties (tag.), izmiekšķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmiekšķētos
Vajadzības izteiksme: jāizmiekšķējas
Refl. → izmiekšķēt1; mitrumā kļūt mīkstam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nereti cilvēks, aizbraucot atpūsties siltajās zemēs, laimīgs peldas no rīta līdz vakaram, bet auss izmiekšķējas.
- Pat bārdas rugāji, ar kuriem es iepriekšējos rītos biju itin viegli ticis galā, bija tiktāl izmiekšķējušies, ka elektriskā bārdas dzenamā mašīna tos tikai ar lielām pūlēm nošņāpa.