Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
mantotība
mantotība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
 Vsk.Dsk.
Nom.mantotībamantotības
Ģen.mantotībasmantotību
Dat.mantotībaimantotībām
Akuz.mantotībumantotības
Lok.mantotībāmantotībās
Īpašība, stāvoklis, kad kaut kas ir pārņemts no priekštečiem.
PiemēriTas droši vien saistībā ar paaudžu mantotību.
  • Tas droši vien saistībā ar paaudžu mantotību.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Stāvoklis ↔ Būt procesā: mantot2Iegūt iedzimtības ceļā no priekštečiem.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit